Welfints (Jānis Ozols)
Lidojot kopā ar ziloņiem
pie paradīzes putnu mājvietas.
Es pirmo reiz izjutu
kopības sajūtu.
Klausoties mūziku
ar rokā aliņu,
atrodoties, kaut kur tur debesīs.
Es sapņoju
par nezināmām,
fantastiskām vietām.
Viss galvā sagriezies
no atmoshēras, kur taureņi-
skaisti un raibi
izkrāso sauli
varavīksnes krāsās.
Es mīlēju dienu,
kad pamodos šeit
un pirmo reiz mūžā
es jūtos kā daļa no dabas-
balts un tīrs.
Pa varavīsknes tiltu,
es uzrāpjos pie rūķu zelta
un kaisu to zemē
par godu nabagiem,
kas laimīgi lejā sēž.
Es kopā ar putniem lidoju
kur viegli un jūtami
saules stari glāsta
un man ausī čukst
maigus vārdus un galvā,
tik balts un viegls miegs stājas.
Es mīlēju dienu,
kad pamodos šeit
un pirmo reiz mūžā
es jūtos kā daļa no dabas-
balts un tīrs.
Dejojot dubļos
mēs tīri esam, bet paliek
par karstu un nirstam
līdz zemes dzīlēm-
ledainā ūdenī.
Krāšņa un spilgta
zemūdens pasaule.
Es peldu pie nārām,
kur mani jau gaida,
lai dejotu pa koraļiem-
saules netveramo apli.
Pilnībā atrodoties smaragdu burvībā
paiet diena un nakts.
Esmu vientuļs, bet jūtos
kā viens vesels ar dabu
un es dzīve
un tu pasaka
mēs daļa no dabas,
kas kopā mūs tur,
lidojam augstu
un reizēm zemu,
bet vienmēr sajūtam
šo neaprakstāmo
kopības sajūtu,
kas lika man iemīlēties
Saulainajā dienā
kad pamodos šeit
un pirmo reiz dzīvē
es jutos kā daļa no dabas
balts un tīrs
Paradīzes dārzā
nekaunoties no kailuma. |
|
