Ir saradušās žagatas simtiem.
Apkarinājušās vizuļiem spilgtiem.
Par māksliniecēm sevi dēvē
Un gleznu krāsu uz rokām smērē.
Reizēm smieties gribās
Par gara nabadzību tādu,
Bet kurš man devis tiesības,
Ka es tā kādu lādu?
Katrs dzīvo kā māk
Un tik ar gadiem domāt sāk.
Dolče gabana, Luis Vuitons un Armani-
Tas visu pasaka par mani.
Grabuļi, vizuļi- žagatu mīluļi.
Krā, krā- man dvēsele jau sen mata galā. ... |
 Komentāri (0) | 2011-10-27 20:15 | Skatīts: 5730x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
 * * *
Tukša kafijas tase -
Pamats, augums un sfēra.
Karotīte dzirksteles šķiļ,
Un vientuļais cukura grauds
Gaida kad augs.
Viņam sameloja,
Kad teica, tas nekas.
Bet viņš izšķīda
Kafijas melnumā
Un ūdens karstumā
Kā cukura grauds,
Kas bija tasītes labākais draugs.
Kāpēc viņš nevarēja palikt cukurbiete? ... |
| Komentāri (0) | 2011-10-27 20:08 | Skatīts: 1438x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Lidojot kopā ar ziloņiem
pie paradīzes putnu mājvietas.
Es pirmo reiz izjutu
kopības sajūtu.
Klausoties mūziku
ar rokā aliņu,
atrodoties, kaut kur tur debesīs.
Es sapņoju
par nezināmām,
fantastiskām vietām.
Viss galvā sagriezies
no atmoshēras, kur taureņi-
skaisti un raibi
izkrāso sauli
varavīksnes krāsās.
Es mīlēju dienu,
kad pamodos šeit
un pirmo reiz mūžā
es jūtos kā daļa no dabas-
balts un tīrs.
Pa varavīsknes tiltu,
es uzrāpjos pie rūķu zelta
un kaisu to zemē
par godu nabagiem,
kas laimīgi lejā sēž.
Es kopā ar putniem lidoju
kur viegli un jūtami
saules stari glāsta
un man ausī čukst
maigus vārdus un galvā,
... |
| Komentāri (0) | 2011-10-22 03:40 | Skatīts: 7281x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
|
